Skābais ķirsis / Cerasus vulgaris Mill.

Apraksts

Skābais ķirsis (Cerasus vulgaris) kā suga savvaļā nav sastopams. Tas cēlies, krustojoties stepes ķirsim Cerasus fruticosa ar saldo ķirsi (Cerasus avium L.). Visdrīzāk notikusi šo sugu nejauša krustošanās vietās, kur sugu savvaļas areāli saskaras. Vispirms tie izplatījās Dienvideiropā. Arī Kijevas Krievzemē tie jau bija pazīstami un no turienes tālāk izplatījās pa visu tagadējās Krievijas Eiropas daļu, izņemot ziemeļu apgabalus. Latvijā tie visdrīzāk ienāca gan no Rietumeiropas, gan no Krievijas un mūsu teritorijā tiek audzēti vismaz 300 gadu. Visilgāk no vietējām šķirnēm pazīstamas ‘Latvijas Augstais’ un ‘Daugmales Stikla ķirsis’. Šāda tipa ķirši aug arī mūsu kaimiņvalstīs, protams, tiem ir vietējie nosaukumi.

Pielietojums

Skābais ķirsis satur botāniskas izcelsmes sastāvdaļu, ko sauc par fenoliem un kuram piemīt pretiekaisuma un antioksidanta iedarbība. Tajā ir arī augsts melatonīna saturs un tas palīdz uzlabot ķermeņa dabīgo diennakts ritma un miega procesu. Ķirši satur maz kaloriju, maz tauku, taču tajos ir daudz ūdens. Pētījumi liecina, ka ķiršiem var būt ļoti labvēlīga ietekme cīņā pret dažu veidu vēzi. Tie satur noteiktu daudzumu antioksidantu, kas palīdz uzveikt brīvos radikāļus. Zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka skābie ķirši satur nozīmīgu daudzumu melatonīna – hormona. To atzīst par būtisku vielu, kas aizkavē organisma novecošanos un palīdz arī tad, ja nomoka bezmiegs. Ķiršiem piemīt daudzas ārstnieciskas īpašības – tos lieto, ja raksturīgi elpošanas ceļu iekaisumi, nervu slimības, podagra, caureja, kuņģa čūla, aptaukošanās, mazasinība, impotence. Ogas tīra asinis, palīdz pret krūšu slimībām. Ogas var ēst ar pienu, lai ārstētu iekaisušas locītavas. Saberztas ķiršu lapas lieto, ja ir ādas iekaisumi. No ķiršiem gatavo kompotu, spiež sulu, vāra ievārījumu. Tos iesaka, ja ir mazasinība, drudzis.