Vai tas ir viss? Nē, ne gluži…

DOMĀS UN ATMIŅĀS KLEJOT, LAI ZĪMĒTU KARTI

RUNĀT JEBKO, LAI NOSAUKTU DZIĻĀKO

SAPŅOT, LAI REDZĒTU ĪSTENĪBU

ATMINĒTIES, NO KURIENES BAILES, MĪLA UN NAIDS

MEKLĒT CIEŠANU CĒLOŅUS, LAI ATRASTU APSLĒPTO MANTU

Šo nodarbošanos var aprakstīt arī tādiem vārdiem. Tas viss ir iespējams – tagad arī pie mums, ROS centrā. Piedāvājam Jums vissenāko zinātnisko psihoterapeitisko pieeju, kāda vien ir izstrādāta Rietumos. Šis atveseļošanās un attīstības ceļš ir jau sen pazīstams pasaulē: tā ir PSIHOANALĪZE.

Psihoanalīze ir vēsturiski pirmais zinātniskās psihoterapijas novirziens. Psihoanalīzes aizsācējs ir Vīnes ārsts Zigmunds Freids (1856 – 1939); tās pamati veidojušies 19. gs. beigās. 20. gs. laikā psihoanalītiskajā teorijā un praksē ir radušies apjomīgi papildinājumi; tā ir mūsdienu psihoanalītiskās terapijas pamats.

Var izdalīt vairākus psihoanalītiskus principus:

• priekšstats par neapzināto tieksmju izšķirīgo nozīmi. Cilvēks spēj apgūt savas psihes neapzināto saturu un uz šī pamata risināt savas psiholoģiskās problēmas, ja tādas radušās, bet tam nepieciešams īpašs darbs un profesionāla psihoanalītiķa palīdzība.
• Priekšstats par to, ka dzīve nav iespējama bez pretrunīgām vēlmēm. Cilvēki ir psihiski pretrunīgi un tādēļ pat ikdienišķos apstākļos izvairās no dažu vēlmju un faktu apzināšanās vai atcerēšanās. Tas ir dabiski un pat nepieciešami, taču dažkārt tas rada būtiskus maldus un jaunas problēmas.
• Priekšstats par agrīnās bērnības pieredzes izšķirīgo nozīmi. Kaut arī cilvēks turpina attīstīties mūža gaitā, psihes pamati izveidojas pirmajos mūža gados un pirmajos mēnešos, bērna attiecībās ar faktiskajiem vecākiem un citiem tuviniekiem.
• Priekšstats par pārnesi, jeb transferenci. Tās jūtas un domāšanas ievirzes, ko bērns izveido pirmo reizi mūžā, sākotnējās attiecībās ar tuviniekiem, turpmākajā dzīvē neizzūd, taču saglabājas neapzinātā veidā. Tādēļ cilvēki šo agrīno pieredzi atkārto; neapzināti un bez izmaiņām pārnes to uz daudzām citām emocionāli svarīgām attiecībām. Arī pārnese ir vispārcilvēciska īpašība, bet tā var būt emocionālu pārpratumu, maldu un konfliktu iemesls.
• Psihoanalīzes tehnika un metodes. Analītiķis neplāno un nepiedāvā klientam sesiju (tikšanās reižu) struktūru, un neierobežo klienta atmiņu vai domu gaitu. Klients sesijās guļ uz t.s. kušetes, kamēr analītiķis sēž krēslā aiz kušetes galvgaļa. Notiek klienta asociāciju, sapņu un pārneses analīze. Svarīgi nosacījumi ir sesiju biežums un regularitāte. Mūsdienās psihoanalīzes sesijas notiek 4 reizes (4 dienas) nedēļā, bet process kopumā ilgst vismaz pāris gadus. Šajā laikā, cik vien tas iespējams, netiek mainīta sesiju vieta (konkrēts kabinets) un laiks. Vienas sesijas ilgums ir 45-50 minūtes.

Psihoanalīze ir piemērota cilvēkiem ar interesi par savu iekšējo pasauli un ar vēlēšanos izprast savas emocionālās problēmas, konfliktus un rakstura īpatnības. Psihoanalīze visvairāk spēj palīdzēt tad, ja klientam pietiek pacietības un neatlaidības, lai turpinātu procesu emocionāli grūtākajos posmos.