Žeņšeņš sibīrijas / Eleutherococcus senticosus Max

Apraksts

Sibīrijas žeņšeņa  dzimtene ir kalnu un mežu reģions Korejā, Ķīnas ziemeļaustrumi un Sibīrijas austrumu daļa. Šodien sakne tiek kultivēta arī Eiropā, bioloģiskās audzētavās Vācijā un Šveicē. Sibīrijas žeņšeņa  ir daudzgadīgs arāliju dzimtas lakstaugs, 50- 80 cm augsts. Sakne dzeltenīga vai balta, cilindriska ar 2-6 sānsaknēm, pēc ārējā izskata atgādina cilvēka figūru. Lapas 2-5 ar garu kātu, staraini piecdaļīgas ar zāģzobainu malu. Lapas sakārtotas rozetē stumbra augšdaļā. No lapu rozetes vidus paceļas ziednesis, kura galā ir čemurveida ziedkopa ar sīkiem zaļganbaltiem ziediņiem.  Medicīnā izmanto 4-7 gadu vecus augus. Saknes apstrādā ar ūdens tvaiku, plaucē verdošā ūdenī, vai vāra cukura sīrupā. Žāvē saulē vai 30-50`C temperatūrā. Drogas smarža ir specifiska, garša salda, dedzinoša, vēlāk rūgtena. Atkarībā no sagatavošanas iegūst balto, dzelteno un sarkano žeņšeņu.  

Pielietojums

Sibīrijas žeņšeņa  preparātus plaši izmantoto medicīnā. Tie ir vieni no labākajiem stimulējošiem un tonizējošiem līdzekļiem, tie nav toksiski. Aktīvo vielu iedarbība uz organismu ir vispusīga tonizē sirdi un asinsvadus, stimulē endokrīno sistēmu, sekmē hormonu producēšanos organismā, ēteriskā eļļa mazina sāpes nervu centros. Drogu tinktūru dzer 12-25 pilienus 3 reizes dienā pirms ēšanas pret hipotoniju, fizisku, garīgu nogurumu, pārpūlēšanos, neirastēniju, hronisku gastrītu, impotenci. Austrumu medicīnā žeņšeņa sakni lieto kā spēku atjauninātāju un dzīves pagarinātāju līdzekli. Korejā auga lapas lieto brūču un čūlu ārstēšanai.